Jaunumi

Emocijas un emociju neirobioloģija

Aicinām piedalīties seminārā – Emocijas un emociju neirobioloģija: no Antīkās Grieķijas līdz mūsdienām. 2020. gada 11. janvārī plkst. 9:00 – 12:00. Semināru vadīs: Kristīne Šneidere, Mg.psych., RSU asistente un pētniece. Semināra mērķis ir iepazīstināt ar emociju būtību un emociju neirobioloģiju vēsturiskā un mūsdienu izpratnē, aplūkojot emocijas dažādu pieeju un vecumposmu kontekstā. Seminārā izskatāmie jautājumi: 1. Kas ir emocijas un kā šis koncepts laika gaitā ir attīstījies 2. Emocijas un emociju neirobioloģija dažādos vecumposmos 3. Emociju un kognitīvo procesu mijiedarbība.

Lasīt tālāk »

Gados vecāku cilvēku fiziskā aktivitāte: kādai tai jābūt?

“Mazkustīgums sabojā jebkura cilvēka veselību, bet kustība un metodiskas fiziskās aktivitātes to saglabā un uzlabo.” Platons, 400 gadu p.m.ē. Jau sen zināms, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas veselībai un labklājībai. Taču veselības veicināšanas pasākumi bieži ir vērsti uz bērniem un jauniešiem, mazāk uzmanības pievēršot fizisko aktivitāšu nozīmīgumam vecumposmā, kas sākas no 65 gadiem. Tomēr tieši šajā vecumā īpaši svarīgi ir veltīt laiku kustībām katru dienu. PVO vispārējos ieteikumos par fizisko aktivitāti veselībai teikts, ka cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem būtu jāvelta vismaz 150 minūtes vidēji intensīvām fiziskām aktivitātēm vai vismaz 75 minūtes intensīvām fiziskām aktivitātēm, vai tam līdzvērtīga apjoma vidēji

Lasīt tālāk »

Liekā svara problēma konsultācijās

Konsultācijās runāt par svaru nav vienkārši. Ir pacienti, kuriem ir mokoši grūti izdzirdēt vārdus “jums vajadzētu zaudēt svaru”, ko viņiem pasaka ikreiz, kad viņi apmeklē ārstniecības iestādi, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā viņi ieradušies – iekaisis kakls, dzemdes kakla uztriepe vai bažas par potenciālu sirds problēmu. Var būt tā, ka daļa šādu pacientu visu mūžu ir jutuši stigmatizētu attieksmi no mediķiem un uzskata, ka visi pievērš uzmanību viņu ķermeņa apmēriem un vairāk nekam. Savukārt citi, iespējams, nekad nav uztvēruši savu svaru kā problēmu, un var justies aizvainoti vai pārsteigti, ja kāds sāk runāt par to, ka viņu svars ir palielināts.

Lasīt tālāk »

Rīgas Stradiņa universitāte izdod jaunu grāmatu veselības psiholoģijā

Ceturtdien, 19. septembrī, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notiks kolektīvās monogrāfijas “Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva” atvēršanas svētki, uz kuru aicināti gan veselības psiholoģijas eksperti, gan studenti un citi interesenti. Grāmatas atvēršana paredzēta Latvijas I Nacionālā rehabilitācijas kongresa atklāšanas sēdes laikā, kas sāksies plkst. 16.00 RSU aulā. Grāmata, kas iznākusi RSU profesores Kristīnes Mārtinsones un docentes Velgas Sudrabas zinātniskajā redakcijā, ir otrais, atjaunotais un daudzpusīgi papildinātais izdevums 2016. gadā iznākušajai kolektīvajai monogrāfijai.

Lasīt tālāk »

Psihologu darba pārraudzība

Saistībā ar 2018. gada 1. janvārī spēkā stājušos Psihologu likumu katram psihologam – gan sertificētam, gan nesertificētam ir jāslēdz līgums ar psihologu-pārraugu un savā profesionālajā darbībā jāievēro saistošajos dokumentos noteiktās prasības. Psihologam-pārraugam ir noteiktas tiesības un pienākumi, kuri jāņem vērā veicot savu profesionālo  darbību. Psihologa-pārrauga profesionālās darbības mērķis ir pārraudzīt psihologa profesionālo darbību un pilnveidot pārraugāmā psihologa profesionālo izpratni un kompetenci, lai nodrošinātu iespējami augstvērtīgāku un kvalitatīvāku profesionālās palīdzības sniegšanu un pārraugāmā psihologa gatavību patstāvīgi veikt profesionālo darbību noteiktā psihologa profesionālās darbības jomā. Ar psihologa pārraudzības vadlīnijam Jūs varāt iepazisties, lasot talāk.

Lasīt tālāk »

Psiholoģijas laboratorija

RSU ir izveidota Psiholoģijas laboratorija. Laboratorijas mērķis ir nodrošināt mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošu psiholoģiskās izpētes un izvērtēšanas instrumentu izstrādi, adaptāciju un aprobāciju, kā arī konsultēt par psihometrijas  jautājumiem RSU mācībspēkus un studējošos. Laboratorijas uzdevumi: Izstrādāt un uzturēt RSU psiholoģisko mērāmo instrumentu reģistru; Attiecībā uz psiholoģiskiem mērinstrumentiem veicināt starptautisko kvalitātes standartu ieviešanu; Adaptēt un konstruēt psiholoģiskos mērinstrumentus atbilstoši psiholoģijas un citu virzienu attīstības vajadzībām; Veikt pētniecisko darbu un publicēt zinātnisko pētījumu rezultātus; Piedalīties vietējos un starptautiskos zinātniskos projektos; Veikt informatīvo darbību par laboratorijas darbu un pētījumu rezultātiem un par jaunākām aktualitātēm nozarē; Sniegt konsultatīvo atbalstu RSU studentiem un darbiniekiem psihometrijas jautājumos.

Lasīt tālāk »