EPHS

Stāsti par to, kā mēs rūpējamies par citiem

Rūpēšanās par tuviniekiem, kad viņi ir novecojuši un, ļoti iespējams, viņiem ir slikta veselība, var būt sarežģīta un mulsinoša pieredze, kas vienlaikus var sniegt gandarījumu un šķist nomācoša. Medicīnas zinātne palīdz cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk, un dažos gadījumos tā spēj palēnināt ar vecumu saistīto kognitīvo traucējumu veidošanos. Pastāv atšķirīgi veidi, kā dažādās kultūrās ģimenēs rūpējas par vecākiem ģimenes locekļiem, pastāv arī atšķirīga attieksme pret novecošanos, demenci un aprūpi. Lielākā daļa cilvēku vecumdienas pavada mājās kā savas kopienas locekļi. Šādā gadījumā ir noteikti psihosociāli ieguvumi gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan arī dažādu paaudžu ģimenes locekļiem. Tajā pašā laikā, aprūpējot cilvēkus,

Lasīt tālāk »

Kā nospraust efektīvus mērķus?

Pastāv daudzas un dažādas metodes, ko var izmantot, lai mainītu uzvedību (šobrīd uzskaitītas 93 metodes). Mērķu nospraušana ir viena no šādām metodēm, ko pazīst un vismaz reizumis ir izmantojuši gandrīz visi. Mērķu nospraušanu izmanto kā labdarības organizācijas (piemēram, Apvienotajā Karalistē organizācija “Alcohol Concern” aicina cilvēkus apņemties janvārī nelietot alkoholu), tā komercorganizācijas, kas piedāvā svara samazināšanas programmas, un pat fitnesa lietotnes. Kādā nesen veiktā pētījumu pārskatā ir aplūkoti 384 mērķu nospraušanas paņēmieni dažādās jomās, lai noskaidrotu, vai mērķu nospraušana ir efektīva metode, kādi mērķi ir visefektīvākie, un vai šī metode ir piemērota visiem.

Lasīt tālāk »

Kas notiek ar zālēm, kad tās nokļūst mājās?

Ko cilvēki dara ar zālēm, ko tie atnes mājās? Šo jautājums ir pētīts pārsteidzoši maz. Tomēr tas ir svarīgs – lielākā daļa zāļu tiek patērēta mājās, paša lietotāja kontrolē. Recepšu zāļu aprite tiek reglamentēta, bet pēc tam, kad zāles ir izrakstītas un iegādātas, tiek pieņemts, ka tās tiks lietotas, kā ir bijis norādīts. Cilvēki var arī iegādāties un izmantot plaša spektra bezrecepšu medikamentus (piemēram, zāles sāpju mazināšanai), alternatīvos medikamentus (piemēram, homeopātiskos preparātus) un citus ar veselību saistītus preparātus, kas netiek strikti uzskatīti par medikamentiem (piemēram, uztura bagātinātājus, probiotiskos dzērienus). Taču mums jāņem vērā, ka piekļuve visām zāļu formām dažādās valstīs

Lasīt tālāk »

Darbā vairāk kustēties, mazāk sēdēt? Apspriedīsim to, bet tikai ne sēžot!

Šis bloga raksts ir tapis Valentīna dienā. Veselības veicināšanas labdarības organizācija Austrālijā, Blūārtā, ir radījusi vairākus amizantus videoklipus, kuros izskan aicinājums šķirties no sava krēsla, citiem vārdiem, “pārtraukt attiecības ar krēslu”. Par ko īsti ir runa? Daudziem no mums darba diena paiet, sēžot krēslā. Mēs sēžam par daudz, un pierādījumi liecina, ka tas nenāk par labu veselībai. Daudzi no mums brauc uz darbu ar automašīnu, visu dienu sēž pie rakstāmgalda, tad brauc ar automašīnu mājup, un sēž visu vakaru pie televizora vai datora. Darba vidē ir nobriedusi vajadzība mainīt veselības uzvedību. Bet kā lai to izdara, ja sēdēšanas paradums ir

Lasīt tālāk »

EHPS konference

Īrijas Universitātei Galway augustā notika 2018 ikgadēja konference par Eiropas veselības psiholoģiju 32. EHPS ikgadēja konference bija veltīta Veselības psiholoģijai visā dzīves garumā: pētījumu, prakses un politikas apvienošanai. Kā ziņo Gerijs Molloijs, konferenču priekšsēdētājs: «Nacionālajā universitātē Galway ir lielākā koncentrācija veselības psihologu un lielāka «pētījumu salā» Īrijā. Maģistra programmu veselības psiholoģijā mūsu iestāde izveidoja profesors Rufs Kurtis (Ruth Curtis) un viņas komanda 1994. gadā. Tāpēc mēs stradājam starptautiskā līmenī vairāk nekā divas desmitgades. Mēs bijām priecīgi sveikt jums NUI Galway un Īrijas rietumu krastā !»

Lasīt tālāk »

Sociālais atbalsts un veselības uzvedība

Kā no labiem nodomiem pāriet uz prasmīgu atbalstīšanu? Varētu šķist, ka sociālo atbalstu vienmēr jāuztver kā kaut ko īpaši pozitīvu. Kādu ļaunumu gan varētu nodarīt neliela palīdzība? Piemēram, ja ir kāds, kurš gatavo veselīgas maltītes tad, kad mēģiniet ēst labāk vai mierina, kad jūtaties slikti pēc pēdējā neveiksmīgā mēģinājuma atmest smēķēšanu? Šie nedaudzie piemēri tomēr rada izjūtu, ka atbalsta sniegšanai nepietiek ar labiem nodomiem vien. Partneris, kurš gatavo jums veselīgu maltīti, vai māsa, kura sniedz labus padomus par diētu, var radīt izjūtu, ka viņi zina labāk, kas jums ir vajadzīgs. Vai jūs viņiem lūdzāt palīdzību? Vai viņi pilnībā neuzticas jūsu paša

Lasīt tālāk »

Mentālās iztēles spēks

Cilvēkiem parasti diezgan labi padodas iztēloties lietas. Piemēram, cilvēki bieži savā apziņā izspēlē nākotnē veicamo darbību vai scenārijus, vai nododas nomoda sapņiem par fantastiskām iespējām. Šīs iedomātās situācijas bieži nav strukturētas un netiek īstenotas. Psihologi pēta, vai ir iespējams izmantot iztēli, lai uzlabotu cilvēku spējas sasniegt vēlamos rezultātus vai mērķus. Tēls ir vispārējs termins, ko psihologi lieto tādu prāta stratēģiju aprakstīšanai, kurās cilvēks izmanto iztēli mērķtiecīgai darbībai nepieciešamās motivācijas sekmēšanai. Pastāv virkne dažādu metožu, kurās izmanto iztēli. Tās bieži ietver pašvirzītus vai psihologa vadītus vingrinājumus, kuru laikā cilvēks iztēlojas vai vizualizē sekmīgu vēlamās uzvedības īstenošanu, vai iztēlojas noteiktas izjūtas un

Lasīt tālāk »

KONFERENCE

31. KONFERENCE “Innovative ideas in Health Psychology”. No 29. augusta līdz 2. septembrim Padovas universitātē, Padovā, Itālijā, noritēs Eiropas Veselības psiholoģijas savienības (European Health Psychology Society) rīkotā 31. konference “Innovative ideas in Health Psychology”. Eiropas Veselības psiholoģijas savienība ir profesionāla organizācija, kas veicina empīriskos un teorētiskos pētījumus un to pielietošanu veselības psiholoģijā Eiropā, kā arī sekmē informācijas apmaiņu starp veselības psihologu organizācijām visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, kur atrodas Eiropas Veselības psiholoģijas savienības nacionālā pārstāvniecība. Vairāk informācijas lasiet šeit: http://ehps2017.org/

Lasīt tālāk »

EPHS

Latvia from the 2012. was the member of European Health Psychology Society. The European Health Psychology Society (EHPS) is a professional organisation formed to promote empirical and theoretical research in and applications of health psychology within Europe as well as the interchange of information related to health psychology with other associations throughout the world towards an international achievement of these aims. To further its aims, the EHPS organises an annual conference, publishes journals, and facilitates Special Interest Groups. The EHPS was formed subsequent to a first expert meeting at Tilburg (The Netherlands) in 1986. From 1988 annual conferences have been arranged which has established

Lasīt tālāk »