Kā primārajā aprūpē uzlabot īsas konsultācijas par alkohola lietošanu: abu pušu viedokļi

Vairākās Eiropas daļās alkohola lietošanas līmenis pēdējā laikā ir samazinājies, īpaši jauniešu vidū. Tomēr pārmērīga alkohola lietošana joprojām ir galvenais sliktas veselības un agrīnas nāves riska faktors. Alkohola patēriņu var palīdzēt samazināt vienkāršu, īsu ieteikumu sniegšana tiem, kas identificēti kā liela alkohola daudzuma lietotāji, it īpaši, ja ieteikumus sniedz primārās aprūpes speciālisti, piemēram, ģimenes ārsti vai medmāsas. Īsi ieteikumi par alkohola lietošanu – tās ir īsas, uz pierādījumiem balstītas, strukturētas sarunas, kuru mērķis ir motivēt un atbalstīt klientu apsvērt izmaiņas alkohola lietošanas paradumos, lai mazinātu kaitējuma risku. Mēs joprojām neesam līdz galam identificējuši, kas ir šo sarunu visbūtiskākās sastāvdaļas, taču no līdzšinējās pieredzes ir secināms, ka ļoti efektīvi mēdz būtpersonalizēti komentāri attiecībā uz klienta alkohola lietošanas paradumiem un mudināšana veikt alkohola lietošanas pašuzraudzību.

Jāatzīst, ka ikdienas veselības aprūpē ieviest uz pierādījumiem balstītu ārstēšanu un intervences nav vienkārši. Dažas aplēses liecina, ka vidēji paiet 17 gadu, līdz pētījumu rezultāti tiek ieviesti ikdienas praksē. Visā pasaulē primārās veselības aprūpes sistēmās joprojām netiek sniegti īsi ieteikumi par alkohola lietošanu – par spīti tam, ka šis jautājums pētīts jau trīs gadu desmitus, ir veikti vairāk nekā 70 randomizēti kontrolēti pētījumi un publicēti daudzi pētījumu pārskati. Lai saprastu, kāpēc īsi ieteikumi par alkohola lietošanu joprojām nav pilnībā iekļauti primārajā aprūpē, mums jāņem vērā daudzi un dažādi skatījumi uz problēmu, tostarp to cilvēku viedoklis, kuri sniedz veselības aprūpi (proti, ārstu viedoklis), un to cilvēku viedoklis, kuri aprūpi saņem (proti, klientu jeb pacientu viedoklis).

Ar kādām grūtībām sastopas cilvēki, kas iesaistīti primārās aprūpes ieteikumu sniegšanā un saņemšanā?

Ģimenes ārstu un medmāsu biežāk pieminētie šķēršļi, lai sniegtu ieteikumus par alkoholu saviem pacientiem, ir laika un pietiekamas izglītotības vai finanšu resursu trūkums. Tomēr nav pierādījies, ka papildu maksājumu piešķiršana ģimenes ārstiem, lai veicinātu konsultācijas par alkohola lietošanu, būtu veiksmīga stratēģija. Kāds nesen veikts pētījums atklāja, ka finanšu stimulu ieviešana alkohola konsultācijām Anglijas primārajā aprūpē gandrīz nemaz nav ietekmējusi veikto konsultāciju skaitu. Ir pētījumi, kas liecina: svarīgākie faktori, kas ietekmē veselības aprūpes speciālistu ikdienas praksi attiecībā uz alkohola ieteikumu sniegšanu, ir ārstu attieksme un uzskati par alkohola apspriešanas jautājumu kopumā – proti, attieksme un uzskati par alkohola konsultācijas piemērotību, jautājuma sensitivitāti un apspriešanas jēgu kā tādu. Piemēram, daži ģimenes ārsti šaubās, vai viņu pacienti, it īpaši liela alkohola daudzuma lietotāji, būs gatavi saņemt padomus par alkohola lietošanas paradumu maiņu. Daļēji tas ir saistīts ar pārliecības trūkumu par psiholoģisko terapiju efektivitāti pārmērīgas alkohola lietošanas mazināšanai, bet daļēji – arī ar ģimenes ārstu bažām, ka viņi varētu aizvainot pacientus, konsultācijā izvirzot jautājumu par alkohola lietošanu.

Klientu viedoklis par šiem jautājumiem ir pētīts mazāk. Tomēr daži pētījumi liecina: vairums cilvēku uzskata, ka tas ir pieņemami, ja ģimenes ārsts vai medmāsa jautā par alkohola lietošanu, un vairums cilvēku ieteikumu sniegšanu par dzīvesveidu uzskata par vērtīgu veselības aprūpes sastāvdaļu, it īpaši attiecībā uz tiem, kam ir hroniskas vai ar alkohola lietošanu saistītas slimības. Tomēr tāpat kā daži ārsti, arī pacienti nav tik pārliecināti, ka īpaši liela alkohola daudzuma lietotāji jeb t. s. smagie dzērāji būtu gatavi runāt (vai pilnīgi atklāti runāt) par saviem alkohola lietošanas paradumiem ar veselības aprūpes speciālistiem. Vēl jo lielāka problēma ir tā, ka daudziem pacientiem ir ierobežota izpratne par savu alkohola lietošanas līmeni. Daļēji tas ir tāpēc, ka nav nemaz tik viegli aprēķināt, cik daudz alkohola patiesībā ir vīna, džina un tonika glāzē, un mājas apstākļos lejot glāzēs dzērienus bez mērtraukiem, ātri vien pazūd priekšstats, cik tad īsti ticis izdzerts.

Bet tas ir arī tāpēc, ka daudzi no mums nevērtē alkohola patēriņu no riska viedokļa, proti – kā alkohols ietekmē veselības stāvokli un saslimstības risku (resp., tā, kā alkohola lietošanu vērtē veselības aprūpes un ārstniecības personas vai epidemiologi), un raugās uz alkoholu vienīgi kā uz svarīgu elementu saistībā ar jautrību, izpriecām un svinībām. Tas nozīmē, ka daži klienti, iespējams, nevēlētos atzīt, ka viņi lieto pārāk daudz alkohola, un viņi tiektos apšaubīt veselības aprūpes speciālistu ieteikumus samazināt alkohola patēriņu. Runājot par alkohola patēriņu, daudzi klienti apgalvo, ka viņi jau tagad īsteno dažādas stratēģijas, lai ierobežotu dzeršanu, taču viņi uzskata, ka šīs stratēgijas balstītas “dzīves mācībās”, kas gūtas ģimenē, no draugiem un sociālajām grupām. Līdz ar to viņi neuzskata, ka ģimenes ārstu vai medmāsu ieteikumi par alkohola lietošanu varētu būtu viņiem noderīgi, jo šādi ieteikumi viņu priekšstatā ir atrauti no reālās dzīves.

Praktiski ieteikumi

Tātad, kā mēs varētu izmantot visus dažādos uzskatus, uztveres un pieredzes, lai uzlabotu īsas konsultācijas par alkohola lietošanu primārajā veselības aprūpē?

  • Pirmkārt, neapšaubiet, vai būtu piemēroti uzdot jautājumus par alkohola lietošanu. Nav daudz pierādījumu, ka klienti varētu apvainoties, ja jautāsiet par viņu dzeršanas paradumiem.
  • Noteikti pajautājiet, kā un kāpēc klienti lieto alkoholu, tā vietā, lai vienkārši pajautātu, cik daudz. Šāda pieeja, kas atzīst sociālās un kultūras vērtības, kas ietekmē alkohola lietošanu, pacienta priekšstatā palielinās jūsu sniegto ieteikumu atbilstību un nozīmi.
  • Pamatojoties uz to, ko klienti ir pastāstījuši par situācijām, kurās viņi, visticamāk, varētu lietot daudz alkohola, palīdziet viņiem izstrādāt preventīvas stratēģijas, kas īpaši izstrādātas kritiskajiem riska brīžiem. Cik vien iespējams, sasaistiet šīs stratēģijas ar tādām taktikām, ko klients jau tagad uzskata par īstenojamām un efektīvām. Piemēram, tā varētu būt alkohola lietošanas ierobežošana noteiktos apstākļos (mājās) vai noteiktās sociālās grupās (bērnu klātbūtnē).
  • Visbeidzot, ņemot vērā to, ka konsultāciju laiks vienmēr ir ierobežots, koncentrējieties uz īsu alkohola lietošanas ieteikumu sniegšanu tajos gadījumos, kad klienta veselības stāvokli raksturo simptomi, kuriem ir pierādīta saistība ar lielu alkohola patēriņu, piemēram, augsts asinsspiediens, mentālās veselības traucējumi vai problēmas ar kuņģi. Tas palīdzēs lietderīgāk izmantot resursus, un arī klientiem tas var likties pieņemamāk un saistošāk.

Eimija O’Donela (Amy O’Donnell), Ņūkāslas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone

https://practicalhealthpsychology.com/lv/about-this-blog/

Sharing is caring!