psiholoģiskā perspektīva par pacientu iesaistīšanos

Ja medicīna ir komandu spēle, tajā jāiesaistās arī pacientam: psiholoģiskā perspektīva par pacientu iesaistīšanos

  1. Grafinja (G. Graffigna), Svētās Sirds katoļu universitāte, Itālija

Lai nodrošinātu efektīvu veselības sistēmu darbību, veselības aprūpes speciālistiem visos aprūpes posmos ir jāsadarbojas un savstarpēji jākoordinē savi centieni. Citiem vārdiem sakot, medicīna prasa veiksmīgu komandas darbu. Ja mēs piekrītam šim principam, tad, izmantojot metaforu no sporta jomas, arī pacients jāuzskata par komandas spēlētāju!

Par to ir runa t. s. pacientu iesaistīšanās koncepcijā, kurā tiek uzsvērts, ka pacientu iesaistīšanās ir svarīgs elements veselības efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā.

Kas ir pacienta iesaistīšanās?

Pacienta iesaistīšanās koncepcijā cilvēks ir kas vairāk nekā tikai “aprūpes saņēmējs” – viņš ir izšķiroši svarīgs dalībnieks veselības aprūpes pakalpojumu plānošanā un sniegšanā. Pacienta iesaistīšanās ir process, kurā cilvēki aktīvi un dziļi iesaistās savas veselības aprūpei būtisko jautājumu risināšanā. Tas ietver lēmumu pieņemšanu par faktoriem, kas ietekmē viņu dzīvi, politikas nostādnes un to īstenošanu, pakalpojumu plānošanu, attīstību un realizēšanu, kā arī rīcību, lai panāktu savas uzvedības un dzīvesveida izmaiņas. Šajā procesā ļoti svarīga ir pacientu psiholoģiskā attieksme, motivācija, emocijas un gatavība iesaistīties veselības aprūpē.

Mūsu grupa 2017. gadā ierosināja un zinātniski apstiprināja psihosociālo sistēmu pacientu iesaistīšanās noteikšanai un veicināšanai jeb “Pacienta veselības iesaistīšanās modeli”. Šīs jaunās uz pierādījumiem balstītās psiholoģiskās koncepcijas mērķis ir izskaidrot, kā, no pacientu viedokļa, attīstās pacientu iesaistīšanās. “Pacienta veselības iesaistīšanās modelis” pacientu iesaistīšanos apraksta kā dinamisku un mainīgu procesu, ar kura palīdzību cilvēki var atgūt savas spējas personīgo projektu īstenošanai un mērķtiecību – pat ja dzīvo ar slimību.

Modelī uzsvērts, cik svarīga ir pacientu izvēle mainīt savu attieksmi pret veselības aprūpes sistēmu – no pasīva saņēmēja līdz veselības aprūpes procesa partnerim un “līdzpilotam”. Šīs personīgās identitātes lomas izmaiņas ir atkarīgas no pacienta adaptācijas dinamiskās attīstības un viņa noturības pret apstākļiem, ko rada paša veselības stāvoklis. Pilnīga pacienta iesaistīšanās rodas, viņam cenšoties mainīt savu veselības stāvokli un savu pacienta lomu un identitāti. Iesaistīšanās ir ļoti svarīga, lai uzturētu pacienta attieksmi pret ārstēšanu un pašvadību un lai viņš spētu sekmīgi saglabāt izmaiņas uzvedībā un dzīvesveidā.

“Pacienta veselības iesaistīšanās modelī” ir četras stadijas, un katrā stadijā veselības aprūpes speciālisti var atbalstīt pacienta iesaistīšanos.

  • stadija: aptumšošanās. Šajā stadijā pacienti izjūt psiholoģisko ievainojamību, kas saistīta ar t. s. kritisko notikumu, parasti diagnozi. Veselības aprūpes speciālistiem būtu jāsniedz emocionāls atbalsts, lai palīdzētu pacientiem pielāgoties jaunajam veselības stāvoklim. Galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai palīdzētu pacientiem attīstīt brīvas gribas izjūtu un kontroles izjūtu attiecībā uz savu slimību. Citiem vārdiem sakot, pacienti jāatbalsta tā, lai palīdzētu viņiem izjust, ka viņu uzvedība var sekmēt efektīvu veselības pārvaldību.
  • stadija: pamošanās. Šajā stadijā pacientiem ir zināms priekšstats par savu veselības stāvokli, bet viņiem joprojām ir tikai virspusējas zināšanas par to, kā to efektīvi pārvaldīt. Tā ir stadija, kurā pacienti bieži mēdz “izstāties” no veselības aprūpes procesa. Šajos apstākļos veselības aprūpes sniedzēji ir kā galvenie pieturas punkti pacientiem. Viņiem arī jāatbalsta pacienti slimības pārvaldībā un kontrolē, tādējādi novēršot ārstēšanas pārtraukšanu.
  • stadija: piederība. Šajā stadijā pacienti ir jau diezgan labi apzinājušies savu slimību un pārvarējuši smagākos psiholoģiskos pārdzīvojumus kopš slimības sākuma. Veselības aprūpes speciālisti šajā stadijā var atbalstīt pacientus, palīdzot viņiem saglabāt adaptīvu veselības uzvedību pat stresa vai netipiskās situācijās.
  • stadija: eidaimonijas projekts. Pēdējā stadijā pacienti pilnībā apzinās savu slimību un tās sekas. Viņi ir mainījuši dzīvesveida paradumus atbilstoši terapeitiskajām prasībām un kļuvuši par aktīviem dalībniekiem pozitīvas un apmierinošas dzīves kvalitātes sasniegšanā, neskatoties uz to, ka dzīvo ar hronisku slimību. Šajā stadijā ārstniecības personas tiek uzskatītas par uzticamiem sabiedrotajiem, kuri atbalsta pacientus viņu centienos turpināt sevi uzskatīt par aktīviem aprūpes komandas dalībniekiem.

Pāreja no pasīvās pieejas uz regulāru un efektīvu aktīvu uzvedību savas veselības pārvaldībā ir balstīta sarežģītos domāšanas un pašidentifikācijas procesos. Subjektīvā un dažkārt arī iracionālā uztvere, kas indivīdiem piemīt attiecībā uz sevi, kā arī unikālais skatījums, ar kuru indivīdi novērtē savu dzīves kvalitāti, pēc mūsu domām, ir izšķirīgi svarīgi, lai iesaistīšanās procesu padarītu iespējamu. Tādēļ veselības aprūpes speciālistiem būtu vērts šos pacienta ieskatus iekļaut reālajos veselības aizsardzības sadarbības modeļos.

Ir pierādīts, ka piedāvātais “Pacienta veselības iesaistīšanās modelis” palīdz prognozēt, kā pacienti ievēros terapeitiskos norādījumus un iesaistīsies savas veselības pašpārvaldē. Rēķināšanās ar pacientu psihosociālo skatījumu, lai definētu un prognozētu viņu iesaistīšanos, sola ievērojami uzlabot mūsu izpratni par to, kā cilvēki nolemj mainīt savu lomu veselības aprūpes gaitā, veicinot labāku iesaistīšanos savas veselības aprūpē.

Rezumējot, indivīdu emocionālajai kontrolei par savu slimību un aprūpi ir būtiska loma, lai viņi varētu tikt galā ar savu slimību. Jo labāka izpratne par šīm emocijām un savu un speciālista lomu, jo vairāk iespēju pacientiem efektīvi piedalīties veselības aprūpē. Veselības aprūpes speciālistiem ir būtiska nozīme visos pārejas posmos no diagnozes līdz brīdim, kad pacients kļūst pilnībā informēts un iesaistīts savas veselības aprūpē.

 

Praktiski ieteikumi

  • Novērtējiet pacienta iesaistīšanos: “Pacienta veselības iesaistīšanās skala” var palīdzēt iesaistīšanos sistemātiski izmērīt dažādos klīniskos apstākļos un laika periodos, lai vadītu personalizētas stratēģijas un intervences ar mērķi veicināt iesaistīšanos.
  • Vairojiet uzticēšanos: izmantojiet personalizētu saziņu (t.i., pacienta un ārsta saziņu, publisko saziņu, sociālā mārketinga komunikāciju), kas atbilst noteiktajiem pacientu iesaistīšanās līmeņiem.
  • Veidojiet atklātu veselības aprūpes kultūru: veselības aprūpes un izglītības iestādēs jācenšas īstenot mācību programmas, kas veselības aprūpes sniedzējiem nodrošinātu nepieciešamās zināšanas un komunikācijas un attiecību veidošanas prasmes, lai veicinātu pacientu iesaistīšanos.
  • Veiciniet pacientu entuziasmu: palīdziet pacientiem skatīties uz gaišo pusi. Veicinot optimistisku attieksmi, kas meklē pozitīvo, cilvēkos var veicināt spēju “izfiltrēt” informāciju, neļaujot sliktām vai neiedrošinošām ziņām ietekmēt motivāciju iesaistīties.

 

Tulkojušas Andžela Berķe un Kristīne Mārtinsone

Sharing is caring!