Kā nospraust efektīvus mērķus?

Pastāv daudzas un dažādas metodes, ko var izmantot, lai mainītu uzvedību (šobrīd uzskaitītas 93 metodes). Mērķu nospraušana ir viena no šādām metodēm, ko pazīst un vismaz reizumis ir izmantojuši gandrīz visi. Mērķu nospraušanu izmanto kā labdarības organizācijas (piemēram, Apvienotajā Karalistē organizācija “Alcohol Concern” aicina cilvēkus apņemties janvārī nelietot alkoholu), tā komercorganizācijas, kas piedāvā svara samazināšanas programmas, un pat fitnesa lietotnes. Kādā nesen veiktā pētījumu pārskatā ir aplūkoti 384 mērķu nospraušanas paņēmieni dažādās jomās, lai noskaidrotu, vai mērķu nospraušana ir efektīva metode, kādi mērķi ir visefektīvākie, un vai šī metode ir piemērota visiem.

Lasīt tālāk »

Kas notiek ar zālēm, kad tās nokļūst mājās?

Ko cilvēki dara ar zālēm, ko tie atnes mājās? Šo jautājums ir pētīts pārsteidzoši maz. Tomēr tas ir svarīgs – lielākā daļa zāļu tiek patērēta mājās, paša lietotāja kontrolē. Recepšu zāļu aprite tiek reglamentēta, bet pēc tam, kad zāles ir izrakstītas un iegādātas, tiek pieņemts, ka tās tiks lietotas, kā ir bijis norādīts. Cilvēki var arī iegādāties un izmantot plaša spektra bezrecepšu medikamentus (piemēram, zāles sāpju mazināšanai), alternatīvos medikamentus (piemēram, homeopātiskos preparātus) un citus ar veselību saistītus preparātus, kas netiek strikti uzskatīti par medikamentiem (piemēram, uztura bagātinātājus, probiotiskos dzērienus). Taču mums jāņem vērā, ka piekļuve visām zāļu formām dažādās valstīs

Lasīt tālāk »

Darbā vairāk kustēties, mazāk sēdēt? Apspriedīsim to, bet tikai ne sēžot!

Šis bloga raksts ir tapis Valentīna dienā. Veselības veicināšanas labdarības organizācija Austrālijā, Blūārtā, ir radījusi vairākus amizantus videoklipus, kuros izskan aicinājums šķirties no sava krēsla, citiem vārdiem, “pārtraukt attiecības ar krēslu”. Par ko īsti ir runa? Daudziem no mums darba diena paiet, sēžot krēslā. Mēs sēžam par daudz, un pierādījumi liecina, ka tas nenāk par labu veselībai. Daudzi no mums brauc uz darbu ar automašīnu, visu dienu sēž pie rakstāmgalda, tad brauc ar automašīnu mājup, un sēž visu vakaru pie televizora vai datora. Darba vidē ir nobriedusi vajadzība mainīt veselības uzvedību. Bet kā lai to izdara, ja sēdēšanas paradums ir

Lasīt tālāk »

Sociālais atbalsts un veselības uzvedība

Kā no labiem nodomiem pāriet uz prasmīgu atbalstīšanu? Varētu šķist, ka sociālo atbalstu vienmēr jāuztver kā kaut ko īpaši pozitīvu. Kādu ļaunumu gan varētu nodarīt neliela palīdzība? Piemēram, ja ir kāds, kurš gatavo veselīgas maltītes tad, kad mēģiniet ēst labāk vai mierina, kad jūtaties slikti pēc pēdējā neveiksmīgā mēģinājuma atmest smēķēšanu? Šie nedaudzie piemēri tomēr rada izjūtu, ka atbalsta sniegšanai nepietiek ar labiem nodomiem vien. Partneris, kurš gatavo jums veselīgu maltīti, vai māsa, kura sniedz labus padomus par diētu, var radīt izjūtu, ka viņi zina labāk, kas jums ir vajadzīgs. Vai jūs viņiem lūdzāt palīdzību? Vai viņi pilnībā neuzticas jūsu paša

Lasīt tālāk »

Mentālās iztēles spēks

Cilvēkiem parasti diezgan labi padodas iztēloties lietas. Piemēram, cilvēki bieži savā apziņā izspēlē nākotnē veicamo darbību vai scenārijus, vai nododas nomoda sapņiem par fantastiskām iespējām. Šīs iedomātās situācijas bieži nav strukturētas un netiek īstenotas. Psihologi pēta, vai ir iespējams izmantot iztēli, lai uzlabotu cilvēku spējas sasniegt vēlamos rezultātus vai mērķus. Tēls ir vispārējs termins, ko psihologi lieto tādu prāta stratēģiju aprakstīšanai, kurās cilvēks izmanto iztēli mērķtiecīgai darbībai nepieciešamās motivācijas sekmēšanai. Pastāv virkne dažādu metožu, kurās izmanto iztēli. Tās bieži ietver pašvirzītus vai psihologa vadītus vingrinājumus, kuru laikā cilvēks iztēlojas vai vizualizē sekmīgu vēlamās uzvedības īstenošanu, vai iztēlojas noteiktas izjūtas un

Lasīt tālāk »

Atziņu izmantošana profesionālajā praksē

Veselības psiholoģija ir jauna, dinamiska un stauji augoša psiholoģijas apakšnozare/joma. Veselības psihologi fokusējas uz psiholoģijas teoriju un pētījumu pielietošanu: veselības sekmēšanā un saglabāšanā, kā arī slimību profilaksē; izpratnes veidošanā par to, kā cilvēki reaģē, pārvar un atveseļojas no slimības; intervenču un ārstēšanas personalizēšanā; veselības aprūpes sistēmas un veselības politikas pilnveidošanā. Veselības psihologi jautā: Kas virza ar veselību saistīto uzvedību un kā šo uzvedību mainīt? Viņi arī pēta, kā emocijas un pārliecības ir saistītas ar veselības uzvedību un tās sekām. Tādēļ veselības psihologi strādā dažādās profesionālajās vidēs, ar dažādām cilvēku grupām, tai skaitā – pacientiem, viņu aprūpētājiem un ģimenēm, indivīdiem kopienās,

Lasīt tālāk »

BLOGS E-veselība: ēnas puses un cerības.

Riks Krutsens, Māstrihtas universitāte, Nīderlande. Mūsdienās daudzi cilvēki gandrīz nepārtraukti lieto internetu visdažādākām aktivitātēm: sākot no pārtikas iegādes līdz smieklīga kaķa fotogrāfijas nosūtīšanai savam draugam otrā pasaules malā. Internetā iespējams praktiski viss. Internetu aizvien biežāk lieto arī veselības jomā, un to bieži dēvē par e-veselību. Kas ir e-veselība? Termins ‘E-veselība’* attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem un informāciju, kas tiek sniegti, izmantojot internetu (globālo tīmekli) un tā piedāvātās iespējas. Daudzās pasaules valstīs veselības psiholoģijas ietvaros, e-veselība saistīta ar plaša spektra veselīga dzīvesveida uzvedības veicināšanu, piemēram, sekmējot fizisko aktivitāšu veikšanu vai smēķēšanas atmešanu. Balstoties uz literatūras analīzi, kas ietver avotus, sākot no

Lasīt tālāk »

BLOGS: Paradumu veidošanās.

Kāpēc mēs ēdam popkornu, skatoties kino? Daudziem popkorna ēšana ir uz paradumu balstīta  atbildes reakcija filmas skatīšanās laikā. Psihologi definē paraduma uzvedību kā darbību, kas notiek automātiski, balstoties uz iemācītu saikni starp situāciju (kinoteātris) un mūsu atbildes reakciju  (popkorna ēšana). Uz paradumu balstīta saikne izveidojas tad, kad, reaģējot  uz specifisku situāciju (ienākšana kinoteātrī), mēs konsekventi kaut ko darām (ēdam popkornu) un panākam vēlamo rezultātu (patīkama garša). Ar laiku saikne nostiprinās un situācija automātiski darbojas kā palaidējfaktors (trigger), kas nosaka uzvedību, pašiem nemaz neapzinoties, ko darām. Bloķējot lēmuma pieņemšanu, rīkojoties uz ieraduma pamata, mentālie resursi tiek atbrīvoti vērtīgākam uzdevumam – apzinātu lēmumu pieņemšanai. Kā veidojas paradumi?

Lasīt tālāk »